Šoreiz podkāstā ‘’Jauni un bagāti’’ pārsteidzoši daudzpusīgā Patrisha, kura ir ne tikai mūziķe un Zelta Mikrofona balvas ieguvēja, bet arī uzņēmēja. Šajā rudenī viņa pārsteidza fanus, piedāvājot savas pirmās smaržas. Tas jaunajai uzņēmējai bija kā spēcīgs pašizaugsmes atspēriena punkts. Apspriedām gan to, kā pirmā darba pieredze 11 gados mainīja Patrīcijas vērtību skalu, gan Patrīcijas ceļu uz solomūziķes un uzņēmējas karjeru.

Ginta Valdmaņa stāsts ved no finanšu un telekomunikācijas nozares līdz pasaules līmeņa atpazīstamībai fitnesa jomā.

Podkāsta ‘’Jauni un bagāti’’ jaunākajā raidījumā iepazināmies ar Tomu Kreicbergu, kurš Latvijā vislabāk pazīstams kā finanšu eksperts un bijušais Volstrītas profesionālis.

Podkāstā ‘’Jauni un bagāti’’ iepazināmies ar Ramonu Miglāni, kuras karjeras izaugsme varētu šķist teju vai apskaužama. Viņa ir līdzdibinātāja un partnere advokātu birojā drill., padomes locekle uzņēmumos Indexo un Digital Mind, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas padomniece, augstskolu vieslektore un vienkārši ļoti radoša un pozitīva personība.

Pieci.lv orģinālpodkāsts ‘’Jauni un bagāti’’ ir atpakaļ! Jaunās sezonas pirmais viesis ir Miks Galvanovskis! Izrādās, ka Miks ir ne tikai mūziķis un aktieris, bet arī uzņēmējs, kuram Vecrīgā pieder vairāki bāri un naktsklubi.

Vai esi kādreiz domājis, kā būtu doties uz darbu ar apziņu, ka par pavadītajām stundām saņemsi ne tikai darba algu, bet arī daļu no uzņēmuma peļņas? Šādu iespēju var sniegt t.s. darbinieku opcijas – pasaulē plaši izplatīts motivējošs rīks, kas ļauj darbiniekam kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku. Latvijā uz darbinieku opcijām skatās kā uz jaunumu, taču patiesībā tās tiek izmantotas jau samērā sen. Šajā epizodē Valters studijā aicināja vecāko juristu Edgaru Turlaju pastāstīt, kā strādā darbinieku...

Pēdējā laikā mūsu ikdienās arvien vairāk ir dzirdama frāze “digitālais Eiro”. Tā ir iniciatīva, pie kuras Eiropas centrālā banka (ECB) strādā jau teju divus gadus, bet joprojām sabiedrībā par to ir samērā maza izpratne. Kas īsti ir digitālais Eiro? Kāda ir ECB vīzija un mērķis – kādas problēmas tiks risinātas ar digitālo Eiro? Kādi ir potenciālie plusi un mīnusi šādam projektam? Šajā raidījumā aicinājām ciemos Latvijas Bankas moderno maksājumu analītiķi Emīlu Dārziņu, lai rastu atbildes uz...

Nekustamais īpašums var būt fantastisks ieguldījums, bet pie viena nosacījuma – tu saproti, ko tu dari. Pirmajā brīdī šķiet vienkārši – dod dzīvokli uz īri un dzīvo laimīgs no pasīvajiem ienākumiem. Taču, kā ar visu, arī ieguldījumam nekustamajā īpašumā ir vismaz 5 lieli riski, kas jāņem vērā.

Vai esi kādreiz attapies situācijā, kurā draugu kompānijā katrs samaksājis par kādu lietu, un rezultātā jālauza galva, cik kurš ir katram parādā? Vai varbūt ar dzīvesbiedru ir problēmas izsekot katra investīciju kopīgajos tēriņos mēneša griezumā? Viens risinājums ir katru reizi taisīt tabuliņu, kurā pierakstīt katru izdevumu un pēc pasākuma vai mēneša beigās cerēt, ka visas izmaksas ir pierakstītas. Taču vienkāršāks risinājums ir izmantot kādu no jau gataviem risinājumiem, kas piedāvā šādu...

Daudziem no mums šķiet, ka tas, cik labi mākam apieties ar naudu, ir atkarīgs no mūsu zināšanām un eksaktajām spējām, un investīciju pasaule balstās uz matemātiku un sarežģītām formulām. Taču patiesībā visu nosaka nevis gudrība, bet mūsu uzvedība un emocijas. Un finanšu tirgus kustības nosaka primāri pūļa psiholoģija un praktiski necik tehniskā analīze. Tādēļ nereti nākas redzēt situācijas, kur vienkārši ikdienas cilvēki ar vidējiem ienākumiem ir labākā finanšu situācijā nekā gudri, augsti...

Kad cilvēks jautā: “vai nav riskanti ieguldīt?“, viņš bieži patiesībā runā par to, ka ieguldījuma vērtība var svārstīties. Risks nozīmē iespēju pazaudēt naudu pavisam vai nedabūt viņu brīdī, kad tā ir nepieciešama. Turpretī svārstīgums (angliski – volatility) ir tas, kas rada kutelīgo sajūtu vēderā – kad es ieguldījis vienu summu, bet tirgus krīzes gadījumā redzi pavisam ko citu. Labās ziņas ir tās, ka risku un svārstīgumu ir iespējams samazināt. Bet kādi ieguldījumi būtu saprātīgākie...

Tā saucamais “day traidings” jeb īstermiņa spekulācijas akciju tirgū daudziem amatieriem šķiet ļoti vilinoša nodarbe. Īpaši, kad internets ir pilns ar ekspertiem, kas stāsta, kā ar treidošanu iespējams pelnīt miljonus un dzīvot ļoti izšķērdīgu dzīvesveidu. Dabīgi rodas jautājums – vai tas vispār ir iespējams? Ko par īstermiņa spekulācijām akciju tirgū saka zinātniskā literatūra? Kādas statistiski ir izredzes nopelnīt ar īstermiņa spekulācijām? Par to šīs nedēļas raidījumā. 

''Investēšana ir domāta tikai turīgiem cilvēkiem, kam ir daudz nauda. Veiksmīgi ar investēšanu var nodarboties tikai eksakti cilvēki, kam labi padodas skaitļi.'' Šīs ir ļoti populāras frāzes, ko nereti ikdienā sanāk dzirdēt, runājot ar cilvēkiem par potenciālu iespēju uzsākt investēt finanšu tirgū. Taču tā nevajadzētu būt. Vairumam cilvēku ir radies nepareizs priekšstats par to, kas ir investēšana.

Nāve ir kaut kas, par ko mums ikdienā nepatīk ne domāt, ne runāt. Bet tā ir lieta, no kā izbēgt nevar neviens. Mantojumu jautājumu sakārtošana nav domāta tikai bagātajiem. Ikvienam no mums ir lietas, ko labprāt vēlētos nodot saviem tuviniekiem pēc nāves. Kā to pareizi izdarīt? Kādi mantošanas veidi pastāv Latvijas likumdošanā? Kas jāzina par testamentiem un mantošanas kārtību? 

Ikviens, kurš ikdienā aktīvi lieto internetu un interesējas par tehnoloģijām, būs sastapies ar dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, kas pēdējo mēnešu laikā ir pieejami lietošanā bez maksas. Agrāk visdrīzāk daudziem no mums likās, ka robotu ienākšana mūsu ikdienās sāksies ar vienkāršu, manuālu darbu aizstāšanu, kas neprasa specifiskas zināšanas un prasmes. Un pakāpeniski tie varētu pārņemt arvien sarežģītākus darbus un tikai varbūt kādreiz nākotnē tie spētu aizstāt mākslu vai spēt uzrunāt...

Sillicon Valley Bank, Silvergate, Signature Bank, Credit Suisse… Pēdējā laikā ziņās izskanējuši vairāki gadījumi, kur bankas nonākušas finasiālās grūtības.   Dabīgi rodas jautājums – vai mums arī būtu jāuztraucas? Neērtā patiesība ir tāda, ka neviena banka pasaulē nav 100% droša. Nevis tādēļ, ka baņkieri būtu alkatīgi vai uzņemtos pārlieku augstus riskus. Bet tā vienkārši strādā sistēma. Šajā raidījumā apskatījām, kā vispār strādā bankas, kādēļ bankas var nonākt finansiālās grūtībās un kas...

Ja labi nepārzinām kādu konkrētu tēmu, mums bieži liekas, ka pietrūkst tikai viena maziņa daļiņa informācijas, lai saliktu bildi kopā. Taču bieži šķietami vienkāršie jautājumi patiesībā ir ievērojami sarežģītāki, kā pirmajā brīdī var likties. Kādu brokeri vai platformu izvēlēties? Kā tikt galā ar investīciju nodokļiem? Kādus fondus pirkt? Šie ir daži no populārākajiem jautājumiem, kas iesācējiem investoriem interesē. Taču atbilde uz tiem ir viena – viss atkarīgs no tavas situācijas. Šajā...

Finanšu sektora drošību lielā mērā nosaka tirgus uzraugs vai regulators. Šo funkciju Latvijā pilda Latvijas Banka. Uzrauga funkcija ir nodefinēt noteikumus, pēc kuriem finanšu iestādes var darboties, un pārliecināties, ka šie noteikumi tiek ievēroti. Tas ir fundamentāls pamats finanšu sistēmas stabilitātei. Diemžēl kripto nozarē šāda uzraudzība un kontrole līdz šim nav bijusi, kam rezultāts ir plaši izplatītas krāpniecības shēmas. Labās ziņas ir tādas, ka Eiropas savienībā pavisam drīz tiks...

Lielam vairumam cilvēku, izdzirdot tādus atslēgas vārdus, kā “kripto” vai “blokķēde”, uzreiz prātā nāk populārāko kriptovalūtu cenas svārstības, treidošana un vilinošas ātras peļņas iespējas. Taču tas ir ļoti šaurs un bīstams skatījums uz industriju, kas ir ievērojami plašāka un, iespējams, ar lielu potenciālu. Skatoties no ieguldīšanas prizmas, šī industrija joprojām ir pilna ar bīstamām krāpniecības shēmām un riskantiem spekulatīviem darījumiem. Skatoties no tehnoloģijas prizmas, tas...

"Vai ir īstais brīdis darīt XYZ?" ir jautājums, ko cilvēki uzdod ļoti bieži. Īpaši, kad runa ir par tādām lietām, kā ieguldīšana vai hipotekārais kredīts, un īpaši brīžos, kad šķiet finanšu tirgos valda nenoteiktība. Pēdējā laikā ziņās bieži redzami tādi virsraksti, kā “Eiropas Centrālā banka ceļ procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju”. Bet ko tas nozīmē? Kādas procentu likmes tiek celtas un kā tās var palīdzēt cīņā ar inflāciju? Atbildot uz šiem un citiem jautājumiem, rubrikā viesojās...

Kredītkartes Latvijā nav ļoti populāras. Iespējams, tādēļ, ka latvietim pēc būtības kredīti nepatīk. Taču, skatoties uz kredītkaršu piedāvājumiem, var redzēt, ka tām ir dažādi plusi. Piemēram, balvas un atlaides, apdrošināšanas piedāvājumi, u.c. Tajā pašā laikā kredītkartēm arī ir mīnusi. Valters, lietojot kredītkarti pāris gadus, saprata, ka mīnusi ir lielāki nekā plusi, galvenokārt, viena iemesla dēļ – kredītkarte neapzināti liek tērēt vairāk naudu. Šajā raidījumā runājām par kredītkartes...

Iemācies naudu tērēt apzināti. Tā ir viena no lietām, kas var nest lielāko vērtību tavam maciņam ilgtermiņā. “Jauni un bagāti” epizodē #46 mēs runājām par 50/30/20 likumu, un Valters ar "Rīta radio" komandu ir ieplānojuši februāri padarīt par “seko saviem tēriņiem mēnesi”. Tas nozīmē piefiksēt visus savus tēriņus, lai saprastu, vai tie atbilst 50/30/20 likumam un kā tos potenciāli optimizēt. Šoreiz runājām par dažādiem trikiem, kā vislabāk ieviest tēriņu apsekošanas metodi savā ikdienā.

Kad runa ir par auto iegādi, daudzi sāk ar nepareizajiem jautājumiem un pārāk vieglprātīgu un impulsīvu pieeju. Bieži sākam ar jautājam – kādu līzingu varu atļauties? Un tad skatāmies uz foršu, jaunu, skaistu spēkratu. Tā vietā mums vajadzētu vispirms jautāt – vai man vispār vajag auto? Varbūt es varu bez tā iztikt? Ja patiešām vajag, tad kā auto iegāde korelē ar manu dzīves mērķi? Vai dārgs līzings mani noliks uz pareizās trajektorijas dzīvē, vai drīzāk aizvilks prom no tās? Par to visu šajā...

Mums visiem gribas naudu, gribas skaistas drēbes, gribas foršu autiņu, dažādus gadžetus. Īpaši, kad esam jauni, gribas visu ātri un uzreiz. Taču nepareizas investīcijas jaunībā var mūs novest pie ļoti lēnas izaugsmes vēlāk dzīvē, kamēr pareizas investīcijas var mūs padarīt par naudas mašīnām, ko būs grūti apturēt. Par to šajā "Jauni un bagāti".

50/30/20 zelta likums izmaksu sadalījumam ir plaši pieņemts atskaites punkts, pēc kura noteikt, vai tavi tēriņi ir veselīgās proporcijās. Tas iedala tavus tēriņus 3 kategorijās: pamatvajadzības, vēlmes un uzkrājumi. Pamatvajadzības nozīmē tiešām pamata lietas, bez kurām tu nevari dzīvot – mājoklis, transports un pārtika. Vēlmes nozīmē visas lietas, kur tu varētu mierīgi netērēt naudu (bet gribas). Trešā kategorija ir uzkrājumi – uz tiem nav jāskatās kā uzkrājumiem vārda tiešajā nozīmē, bet...