19. februārī pirmizrādi piedzīvoja Lienes Lindes pirmā pilnmetrāžas spēlfilma "Melnais samts", kas stāsta par trīsdesmitgadnieci Martu Blūmu, kura cīnās ar ikdienas izaicinājumiem, depresiju un vēlmi radīt mākslu apstākļos, kas radīšanai nav piemēroti. Par filmas tapšanu, tās svarīgākajām tēmām un savu saliedētās komandas darbu stāsta studijas viesi - režisore un scenārija autore Liene Linde, aktrise Inga Tropa un operators Dāvids Smiltiņš.

Pirmais plašākais kino notikums Eiropā ik gadu ir Roterdamas Starptautiskais festivāls, kurā februāra pirmajās dienās tiek pasniegtas balvas. Šogad tika izrādītas pavisam 424 filmas, tostarp 183 pasaules pirmizrādes, un to apmeklēja 253 500 skatītāji, apstiprinot to, ka festivāli ir teju pilnībā atgriezušies pirmspandēmijas režīmā.

18. janvārī savu 120. dzimšanas dienu atzīmētu viena no Holivudas zelta laikmeta ikonām - aktieris Kerijs Grānts. Bristolē dzimušais Arčibalds Līčs uzauga nabadzībā un savas ar neatlaidības un dzelzs gribasspēka palīdzību kļuva par vienu no Holivudas vadošajiem aktieriem, kurš savas karjeras laikā nofilmējies 72 filmās. Kerijs Grānts ir bijis izcils komiķis, romantisks mīlētājs, kā arī Alfrēda Hičkoka mīļākais aktieris. Par to, kā veidojās Kerija Grānta tēls, karjera un dzīve, raidījumā...

Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” kategorijā labākā debija nominēta ekoloģiskā šausmu filma “Dragūni”, kas pirmizrādi piedzīvo 2. februārī. Raidījumā arī uzzinām vairāk par to, kas sagaida Nacionālās kino balvas apbalvošanas ceremonijas dalībniekus un skatītājus. Raidījuma viesi - ceremonijas režisors Matīss Kaža un filmas "Dragūni" režisors Reinis Ūbelis.

Tuvojas Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps”, kuru 1. februārī atklās animācijas klasiķes Rozes Stiebras jaunākā filma “Sirds likums”. Par filmas tapšanu stāsta studijas viesi - mākslinieks Aleksejs Naumovs un Prinča balss īpašnieks - aktieris Jānis Ēriks Grūtups

Jau pavisam drīz pirmizrādi piedzīvos daudzsēriju filma “Pansija pilī”, kas tapusi pēc rakstnieka Anšlava Eglīša populārā romāna motīviem un atspoguļo vienas vasaras notikumus 30. gadu sākumā. Par filmēšanas norisi Padures muižā, saglabātajām un no jauna ieviestām stāsta līnijām scenārijā, kā arī amizantiem aktierdarbiem seriālā stāsta raidījuma viesi - producente Inese Boka Grūbe, scenāriste Tabita Rudzāte un režisors Andis Mizišs.

11. janvārī pirmizrādi piedzīvoja jaunākā Elzas Gaujas spēlfilma - mīlasstāsts “Pastkarte no Romas”, kas ir arī režisores maģistrantūras studiju diplomdarbs. Par to, kā tapa šī aizkustinošā filma, kā par smagām tēmām runāt ar vieglumu un ko jaunu var iemācīties par mīlestību, stāsta studijas viesi - režisore Elza Gauja, scenārija līdzautore Elizabete Lukšo-Ražinska un aktieris Jānis Jarāns.

10. janvārī sāksies Latvijas kultūras akadēmijas Rīgas Kinomuzeja izlolotā kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” jau 19. sezona, kuras tēma šoreiz būs “Starmešu gaismā”. Ar stāstiem par kinolektorijā iekļauto filmu tematisko un māksliniecisko lauku raidījumā viesojas Kino muzeja kuratore Dace Čaure un “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” lektori, "2ANNAS" programmas direktore, kuratore Laima Graždanoviča un publicists Žulijens Nuhums Kulibali.

Nākamā gada 7. janvārī kino balvu pasniegšanas ceremoniju sezonu ieskandinās 81. “Zelta globusa” ceremonija.Par šī gada nominantiem, “Zelta globusa” nozīmīgumu, 2023. gada kino tendencēm un ko nozīmē balsot un atlasīt nominantus, stāsta kino speciālistes Sonora Broka, Dārta Ceriņa un Kristīne Simsone, kuras visas pārstāvēja Latvijas kino kritiķus, kuratorus un apskatniekus “Zelta globusa” atlases komandā.

Atskatāmies uz nupat kā pasniegtajām Eiropas Kinoakadēmijas balvām, starp kuru saņēmējiem bija arī mūsu tuvākie kaimiņi - gan igauņi, gan lietuvieši. Triumfējot ceremonijā, sešas Eiropas Kinoakadēmijas balvas mājup aizveda Francijas filmas “Kritiena anatomija” veidotāji. Raidījumā dzirdēsim tās režisori Žistīni Trijē, aktrisi Sandru Hilleri, kā arī igaunietes Annas Hints, “Melnās pirts māsība” režisores, saviļņojošo pateicības dziesmu.

Šī gada nogalē - 30. decembrī - savu simtgadi atzīmē kinoteātris “Splendid Palace”. Par godu apaļajai jubilejai 9. decembrī gaidāms īpašs notikums - tiks demonstrēta mēmā kino klasiķa Bastera Kītona filma “Šerloks Juniors”, kurai oriģinālmūziku sacerējis komponists Kārlis Lācis. Par kinoteātra jubileju, jau paveikto un vēl plānoto, kā arī par īpašo svētku seansu stāsta studijas viešņa - kino vēsturniece un kinoteātra “Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa.

Pirms 60 gadiem, 1963. gadā, lai vienkopus saglabātu fotogrāfijas, filmas un skaņu ierakstus, tika izveidots Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Studijā viesojas arhīva direktore Dace Bušante, sniedzot plašāku ieskatu, kā norit ikdiena arhīvā, kā veidojas tā krājums, cik daudz laiku aizņem vienas filmas digitalizācija, un kādu papildinājumu mēs varam drīzumā sagaidīt restaurēto filmu pulkam.

10. novembrī kinoteātrī Splendid palace projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” ietvaros pirmizrādi piedzīvoja piecas jaunas dokumentālas īsfilmas. Par savām dokumentālajām filmām stāsta režisores Žaklīne Zābere-Gāga un Ildze Felsberga, filmas “Nāc ārā!” komponiste Sniedze Prauliņa, kā arī attālinātā sarunā - režisors Andrejs Verhoustinskis.

Izdevniecības “Aminori” rakstošo kino režisoru literāro darbu tulkojumu sērijā iznācis ievērojamā itāļu kino režisora Bernardo Bertoluči eseju un rakstu krājums “Mana brīnišķīgā apsēstība”, kurš izved lasītāju cauri režisora bērnības atmiņu labirintam, filmu tapšanai, un polemikai presē un sabiedrībā, kas saistīta ar to uzņemšanu kā Eiropā, tā ASV. Raidījumā - sarunas ar izdevuma tulkotāju Līvu Trekteri, producentu Uldi Cekuli un kino pētnieci Danielu Zacmani.

13. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” gaidāma režisores Elizabetes Gricmanes debijas filmas “Vietām gaidāms stiprs lietus” pirmizrāde. Filmas centrā ir jauns, nesen iemīlējies pāris - Sabīne un Reinis, kuriem uzsākot kopdzīvi, nākas saskarties ar iztēlotā un realitātes pretstatījumu. Par filmas tapšanas procesu un debijas filmas nozīmīgumu stāstīs studijas viesi - režisore Elizabete Gricmane un galvenais operators Mārtiņš Jansons.

Šoruden ar apgāda "Aminori" gādību pie lasītājiem nonācis ilgi gaidītais franču filozofa Žila Delēza monogrāfijas “Kino” pirmās daļas "Kustībtēls" latviskais izdevums. Par izaicinājumiem Delēza ievērojamā pētījuma tulkošanā un par tā vietu kino un filozofijas literatūras laukā - saruna ar grāmatas tulkotāju Daci Līdumnieci, tās zinātnisko redaktoru Andreju Balodi un Nacionālās filmu skolas profesoru, režisoru Dāvi Sīmani.

Igauņu režisora Ilmara Rāga fantāzijas filma bērniem “Ēriks Akmenssirds” tapusi kopprodukcijā ar Latvijas studiju "Lokomotīve". Filmas galvenie varoņi ir vienpadsmitgadīgie Ēriks un Marija, zēns ar akmens sirdi un meitene, kas zaudējusi māti. Abi dodas ceļojumā, kurā tiek pārvarētas dzīvo un mirušo pasauļu robežas, ceļā gadās sens pirātu kuģis, un dzimst patiesa, stipra draudzība. Ievērojamā projekta veidošana izvērtusies piecu gadu garumā un lielākā daļa filmas iespaidīgo specefektu tapusi...

2023. gada 22. janvārī amerikāņu neatkarīgā kino režisors Džims Džārmušs atzīmēja savu 70 gadu jubileju. Tam par godu Rīgas Starptautiskais kino festivāls savā programmā “In Kino Veritas” sumina režisora daiļradi ar filmu “Dīvaināk nekā paradīzē”, “Mironis”, “Spoku suns: Samuraja ceļš” un “Kafija un cigaretes” seansiem. Par Džima Džārmuša ceļu līdz kino, par viņa slavenāko darbu tapšanu un to, ko nozīmē būt kino veidotājam-amatierim, stāsta Marta Elīna Martinsone.

12. oktobrī ar igauņu režisora Rainera Sarneta absurda komēdiju “Neredzamā cīņa” tika atklāts jau desmitais Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Nozīmīga un gaidīta festivāla sastāvdaļa ir pašmāju kino veidotāju jaunāko darbu pirmizrādes, un 17. oktobrī pie skatītājiem nonāks režisora Aika Karapetjana jaunākā filma “Bezkaunīgie”.

Pēc scenāristu Jāņa Skuteļa, Reiņa Pizika un režisores Unas Rozenbaumas idejas radīts jauns LMT oriģinālseriāls "Pilna pastkaste", kura četras sērijas vēsta par kādu Latvijas mazpilsētu mūsdienās.

28. septembrī savu pirmizrādi piedzīvoja Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilma “Mana brīvība”, kura stāsta par Latvijas neatkarībai tik nozīmīgo Atmodas periodu. Filmas centrā ir politiķe un aktīviste - Latvijas poliete Alīcija, kuras vēsturiskais prototips ir Atmodas laikam nozīmīga figūra - Ita Kozakeviča.  Par filmas tapšanu, Atmodas laika nozīmīgumu Latvijas vēsturē, kā arī to, ko mūsdienās nozīmē “brīvība”, stāsta studijas viesi - filmas “Mana brīvība” režisore Ilze Kunga-Melgaile un...

Svinam ievērojamās dokumentālistes Laimas Žurginas jubileju. Runājam par mākslas centra "Zuzeum" Viesistabā notiekošo filmu skati "Piecas dienas septembrī". Kopā ar pašu jubilāri, kinorežisori Laimu Žurginu un kinozinātnieci Zani Balčus apskatām šajā izlasē iekļautās filmas: portretfilmas "Ceturtā dimensija", "Imants Ziedonis. Portrets locījumos", un "Neglītais pīlēns- cilvēka bērns" no skates "Pazīstamās sejas", kā arī satricinošo 1990. gada filmu "Tie ir arī mani dēli" no skates...

Šī gada 29. augustā leģendārā latviešu aktrise un kino režisore Dzidra Ritenberga būtu atzīmējusi savu 95. jubileju. Ritenbergas atveidotie sieviešu tēli ir neatkarīgi, harizmātiski un izceļas ar nevaldāmu temperamentu. Māksliniecei veltītajā raidījumā - saruna ar kino zinātnieci Dairu Āboliņu un kino vēsturnieci Kristīni Matīsu.

Par 76. Kannu kinofestivāla norisēm, sākot no balvu sadalījuma, līdz pašām filmām - intervija ar režisoru Felipi Galvezu, kura filma “Kolonizatori” ar vesterna un politiskā trillera līdzekļiem izstāsta Čīles pirmiedzīvotāju vēstures asiņaino finālu, kā arī saruna ar producentu Robertu Vinovski. Jau otro reizi oficiālajā festivāla programmā „Cannes Classics” iekļauta filma, kuras restaurāciju veikuši latviešu speciālisti viņa vadītajā “Studijā Lokomotīve”. Pagājušonedēļ Cannes Classics tika...

Šī gada maijā iznācis jaunākais kino pētnieces un Latvijas Nacionālās Filmu skolas pasniedzējas Ingas Pērkones pētījums - monogrāfija “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino”. Par to, kā tapis šis aizraujošais un neierastais pētījums un kādu emocionālo pārdzīvojumu gammu piedāvā Latvijas kino, stāsta grāmatas autore - kino pētniece Inga Pērkone.