Krišjānis Lācis un Agnese Irbe šķetina tālāk dabīgā likuma nesaprašanas un noliegšanas jautājumu, rezumējot dabīgā likuma ētiku kā trešo lielo sistēmu līdztekus kantiānismam un utilitārismam, apspriežot rožukrūmu labbūšanu un sliktbūšanu, tad pievēršoties likuma noraidījuma iespējamiem cēloņiem, tādiem kā Darvina atklājumi, Reformācijas pagrieziens prom no sholastikas un jo īpaši tehnoloģiju attīstība. Lācis pievēršas pasaules iztukšošanai no formālajiem un galīgajiem cēloņiem un to sekām, Irbe savukārt atgādina par tā sauktās jaunās dabīgo tiesību teorijas pienesumu 20. gadsimtā. Abi reflektē par kristietības lomu modernā individuālisma veicināšanā, sarunas nobeigumā pievēršoties Sokratam, pagāniskās pasaules daudzveidībai, ļaunajiem dēmoniem un Čestertonam.  Literatūra: Feser, Edward. The Last Superstition: A Refutation of the New Atheism. South Bend, IN: St. Augustine's Press, 2008. Chesterton, Gilbert Keath, Heretics. London, UK: John Lane, 1905. Ierakstīts studijā “Ambona”. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.