Telos.lv sarunājas ar LU filozofijas docenti Aiju Priedīti-Kleinhofu par politiskās nācijas saistību ar etnicitāti un dažādām nacionālisma teorijām. Lācis jautā, kāpēc politisko nāciju vērtē pozitīvi, bet etnisko nacionālismu nosoda, uz ko Priedīte-Kleinhofa atbild ar Entonija Smita tēzi: "Katrā nacionālismā ir gan pilsoniskais, gan etniskais elements.” Irbe savukārt skaidro etnicitāti kā esenciālu kategoriju, no kuras izriet gan tautu politiskās pašnoteikšanās tiesības, gan ius sanguinis, kā arī iemeslus, kāpēc etniskais esenciālisms mūsdienās ir tik nepieņemams. Lācis jautā, cik patiesa ir modernistu tēze, ka tautība ir salīdzinoši nesens konstrukts, kam Priedīte-Kleinhofa pretstata etnosimbolismu, ilgā laika teoriju un atziņu, ka sabiedrības elite var darboties tikai tautas kultūras kontekstā, kas neļauj pārcirst nācijas vēsturisko nabassaiti ar etnosu. Sarunas otrajā daļā Priedīte-Kleinhofa pievēršas Satversmes formulējumiem, demogrāfiskajai politikai un multikulturālismam, bet noslēgumā visi mēģina saprast, kas ir "dažādu tautību latvieši". Literatūra:  Smith, Anthony D., and Anthony Smith. Nationalism and modernism. Routledge, 2013. Hroch, Miroslav. Social preconditions of national revival in Europe: a comparative analysis of the social composition of patriotic groups among the smaller European nations. Columbia University Press, 2000. Kymlicka, Will. Multicultural citizenship: A liberal theory of minority rights. Clarendon Press, 1995. Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".