Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par japāņu izcelsmes britu rakstnieka, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Kadzuo Išiguro distopisko romānu "Nekad neatlaid mani", kas stāsta par alternatīvo jaunlaiku Lielbritāniju, kurā viena cilvēku grupa tiek klonēta un audzināta ar mērķi “donēt” orgānus “normālajiem cilvēkiem”. Irbe raksturo grāmatas klasisko stilu, tajā tēloto modernās medicīnas utilitāro loģiku, kas nodarbojas ar profesionālu aprūpi uz veselu cilvēku sakropļošanas rēķina, un norāda, ka pat grāmatas recenzenti ļāvās Išiguro atspoguļotās jaunrunas spēkam un romāna apskatos neviļus lietoja klonu domāšanas kategorijas. Lācis savukārt izceļ grāmatā teicami tēloto prāta nebeidzamā pašapmāna potenciālu, kā arī britu Apgaismības mantojumu ar Lielbritānijai īpaši raksturīgo tradicionālā un modernā saspēli, kas klonu speciālajā izglītībā Rietumu kanonu pārtulko emancipācijas un individuālisma kategorijās. Lai gan Lācis romānam pārmet morālās izejas trūkumu, Irbe uzsver, ka pat ļoti izkropļotās sabiedrībās morālās apziņas dzirksts neizzūd.  Literatūra: Kazuo Ishiguro, Never Let Me Go, London: Faber&Faber, 2005.  Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. Ierakstīts studijā "Ambona".