Description
“Es laižu tecināt sulas!” Puksītis paziņo, ieradies mājās no skoliņas, un meklēdams virtuves atvilktnēs kaut ko ārkārtīgi cītīgi. “Kur ir lielais urbis?” Viņš prasa. “Nē, nu, skaidrs ir tas, ka lielais urbis nav pie dakšiņām,” nosmīn tētis un turpina savu sakāmo pavisam šķībi. “Turklāt, Puksīt… sulu tecināšanai jau ir tā kā nedaudz par vēlu!”
Puksītis ir pamodies ar skaidru saprašanu, ka viņš šonakt sapņoja kaut ko brīnišķīgi burvīgu. Tāpat viņš ir arī pamodies ar totālu nesaprašanu, ko tieši viņš sapņoja. Viņš tikai zina, ka sapnis bija krāšņs, ilgs, piedzīvojumiem bagāts un aizraujošs, un tajā piedalījās itin visi.
Published 06/30/22
"Tā, tagad katrs nosauc vienu skaitli no viens līdz… divi simti!" Paziņo sienāzēns Žoržs, kā mušiņa labpatikā berzēdams priekškājas. Viņš vakar ir noskatījies raidījumu par burvju trikiem, un nu cenšas demonstrēt, ka arī viņš prot lasīt pārējo zvērēnu domas.
Published 06/29/22