“Puksīt… Puksīt, celies! Laiks mosties!” Ežuks dzird, ka omītes balss viņu kaut kur sauc, un jūt, ka sapņu pasaule ap viņu izbalē, bet reālā pasaule iegūst skaidrākas kontūras. Kas noticis? Kāpēc omīte viņu modina? Ir taču ierasts, ka vasaras brīvlaikā Puksītis drīkst šņākt kaut līdz pudienslaikam.