Direktors skolā strādā jau 10 gadus un ir pašvaldībā vadošās partijas biedrs – vai tas ir normāli? Latvijā nav noteikts, cik ilgi direktors var palikt amatā. Tāpat skolas vadītājam nav obligāti jābūt arī politiski neitrālam. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šāds direktors nav kompetents, taču pastāv dažādi riski. Otrajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Klases priekšā" ar bijušo izglītības ministri Mārīti Seili un Drabešu Jaunās pamatskolas direktori pārrunājām to, vai direktoram ir jābūt...

Vai par skolotāju var kļūt ikviens, kurš to vēlas? Latvijā nereti par skolotājiem kļūst darbam pietiekami nesagatavoti cilvēki. Laikā, kad skolotāju trūkst, bieži pietiek vien ar iestāšanos augstskolā, lai saņemtu darba piedāvājumu skolā. Ir izglītības iestādes, kuras spēj šiem pedagogiem piedāvāt atbalsta sistēmu, taču daudzviet tādas nav. Līdz ar to daļa jauno pedagogu darbu skolā ātri pamet. Kā viņus pietiekami sagatavot? Uz šo jautājumu LSM.lv meklē atbildi raidierakstā "Klases priekšā".

Skriešana ir daudzu mīlēts un arī tikpat daudzu nīsts sporta veids. Tomēr ar skriešanu var sadraudzēties un padarīt to par baudāmu procesu, pārliecināta ir bijusī vieglatlēte un skriešanas trenere Santa Višķere. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" uzsvēra, ka šis sporta veids ir pieejams gandrīz ikvienam.

"Reizēm domāju, ka būtu bijis labāk atstāt to augli nenoplūktu," tā LSM.lv raidierakstu platformas "LSMnīca" sarunā par mākslīgo intelektu norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts, paskaidrojot, ka, viņaprāt, ar šo tehnoloģiju būs saistīti daudzi satricinājumi.

Ja cilvēki apzinātos milzīgo risku, ko sev rada ar lieko svaru un neveselīgu uzturu, tas palielinātu motivāciju mainīt savus uztura paradumus, uzskata klīniskā psiholoģe ar izglītību uztura zinātnē Anita Salnāja, kura raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā cīnīties ar vēlmi apēst savas emocijas un kāpēc cilvēki mēdz nejust sātu.

Hipokrata pirms vairāk nekā 2000 gadiem sacīto, ka visas slimības sākas zarnās, zinātniece un molekulārā bioloģe Ilze Elbere stāsta arī saviem studentiem. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā un kāpēc jārūpējas par savu mikrobiomu, kā arī dalījās zināšanas, vai cilvēkam jālieto labās baktērijas un kur tās meklēt uzturā.

Būt draudzīgiem, bet saglabāt darba attiecības, sasniegt biznesa mērķus un vienlaikus respektēt individuālās vajadzības, gūt lielu peļņu un nopelnīt labu algu – vadītāja un darbinieka attiecības nav vienkāršas, jo tajās satiekas vara, nauda, cieņa un uzticēšanās, biznesa riski un cilvēcīgas vājības. Kā šajās attiecībās atrast abiem izdevīgu un veiksmīgu sadarbības ceļu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!

Veikalu plauktos var atrast arī veselīgus ātri pagatavojamus ēdienus un organismam noderīgus saldus produktus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane, kura skaidroja, ko organismam nodara intensīvi apstrādātu jeb ultrapārstrādātu pārtikas produktu ēšana ikdienā.

Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!

Kāda vaina perfekcionismam, apņēmībai un aizrautībai? Kādas funkcijas mūsu iekšpasaulē pilda strādāšana? Un kā pateikt "nē" jauniem projektiem un kolēģu lūgumiem? Raidieraksta "Darbmācība" jaunākā sērija veltīta darbaholismam un izdegšanai.

Mēs dzīvojam ideālos apstākļos, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, un tomēr... Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" ceturtās epizodes viesis ir kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš skaidroja, vai visi cilvēki drīkst sportot, un sprieda, cik viegli "dārzeņu karaļvalstī" Latvijā ir ievērot veselīgākus uztura paradumus.

Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.

Vieni ir sajūsmā, bet citiem tie riebjas – saliedēšanas pasākumi. Kā tos padarīt jēgpilnus, un kā kolektīvā iesaistīt (vai likt mierā) tos darbiniekus, kuriem tas nešķiet svarīgi? Kā kolēģi top par komandu, un kas ir organizācijas kultūra? Klausies "Darbmācības" jaunāko sēriju!

Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski?

Miega trūkums ir stāvoklis, ko var pielīdzināt alkohola reibumam, un tas var likt mums izdarīt sliktas izvēles gan attiecībā uz kustībām, gan  uzturu. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" trešā saruna ir ar vienu no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā – Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti Martu Celmiņu.

Vai tad, ja varētu nestrādāt, mēs tiešām nestrādātu? Kāpēc tik grūti aiziet no sliktiem priekšniekiem vai nepiemērota darba? Un kurš vainīgs, ka mēdzam pārstrādāties? Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.

Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku?

Kāpēc spēka treniņi būtu noderīgi pilnīgi visiem? Kāpēc novājēt un būt labā fiziskā formā patiesībā ir pretstati? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu fitnesa treneri Kārli Matisānu, kurš uzsver – veselīgs dzīvesveids ir prasme, kuru var apgūt.

Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne, uzsverot, ka valoda ir kā upe, kas var pastāvēt, tikai mainoties. Tēmu komentē arī...

Kādi ir izplatītākie mīti par tievēšanu un kāpēc cilvēki uz tiem uzķeras? Kāpēc nevajag baidīties ēst vakarā, un kāpēc intervālā badošanās nav ilgtermiņa risinājums? Kāpēc labāk dažreiz paēst "makdonaldā", nekā nepaēst pavisam, un kā tievējot neiebraukt no viena grāvja otrā? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu uztura treneri Mārtiņu Bidiņu.

Latviešu valoda ir viens no vaļiem, uz kura balstās mūsu identitāte. Tā ir sargājama, liela, skaista un reizēm arī navigējama daudzo ietekmju ūdeņos. Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.

Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi." epizodes viesis ir Andrejs Zelčs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora vadītājs Daugavpilī. Viņš dalās ar pieredzi un pārdomām par ražošanu un eksporta iespējām Daugavpilī un Latvijā.

Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" 3. epizodē piedalās filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima. Maija ir daugavpiliete un viena no pirmajām latviešu valodas pasniedzējām pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa šobrīd palīdz latviešu valodas apguvē pieaugušajiem un dalās pieredzē, kā šos iedzīvotājus atbalstīt.

Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" otrās epizodes viesis ir Māris Susejs – pasākumu organizators,  pasniedzējs Daugavpils un Indras mūzikas un mākslas skolās, kā arī aktīvs Daugavpils kultūras dzīves dalībnieks. Ar Māri sarunājas raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņi aplūko ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales kopējās problēmas.