Ir adventes laiks, tuvojas Ziemassvētki, un tas ir īstais brīdis, lai runātu par to, kas tad ir Ziemassvētku vecītis un kā par to stāstīt bērniem. Vai Ziemassvētku vecīša esamību vislabāk izskaidrot ar fizikas aprēķiniem? Varbūt vecīša stāstu vislabāk paskaidro vēsture?

Divi eksāmeni, un skola pabeigta. Tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums. Kāds signāls šis ir skolēniem? Cik izsvērts un pārdomāts ir šāds piedāvājums? Vai tas radītu arī kādus robus skolēnu zināšanās, lai viņi tālāk varētu veiksmīgi startēt augstskolās un vēlāk arī darba tirgū?

Noslēgušās Latvijas Reto slimību alianses vadītās interaktīvās nodarbības Rīgas skolās, lai bērniem sniegtu priekšstatu par cilvēku ar retām slimībām un funkcionāliem traucējumiem ikdienu. Kādas metodes vislabāk kalpo, lai iemācītu skolēniem saprast citu bērnu veselības grūtības? Cik atvērta un pieejama kopumā izglītības vide ir bērniem ar retām slimībām un funkcionāliem traucējumiem?

Pēdējā laikā atkal dzirdams, cik ļoti Latvijā ļoti trūkst audžuģimeņu. Šoreiz tiekamies ar Mitānu ģimeni no Mazsalacas. Ilze un Valters jau vairākkārtīgi ir uzņēmuši audžubērnus, un arī šobrīd, līdz ar pašu trīs bērniem, viņi rūpējas par diviem audžudēliem.

Pēdējos gadu statistika uzrādījusi iespaidīgu jauno HIV inficēto gadījumu skaitu, ierindojot Latviju pirmajās vietās Eiropas Savienībā. Kā sevi vislabāk pasargāt no HIV un kur saņemt gan medicīnisku, gan emocionālu atbalstu, ja vīruss tomēr skāris organismu?

Nākamajā gadā mācību līdzekļu iegādei naudas būšot vairāk, tomēr aizvien par maz. Situācijai uzmanību pievērsušas skolotāju un vecāku organizācijas, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Kāda reālā aina šobrīd veidojas mācību iestādēs un kā viss izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Bērnu vecāki aizvien sūdzas, ka uzturs bērnudārzos nav sabalansēts. Sūdzības ir piemēram, par pārāk lielu ogļhidrātu patēriņu, tostarp baltmaizi un makaroniem, un pārāk mazu šķiedrvielu daudzumu. Kā normatīvie akti un speciālistu ieteikumi iet roku rokā ar to, ko bērnudārziem nodrošina ēdināšanas uzņēmumi?

Mūsdienās bieži izplatīts ģimenes modelis ir jauktais, kur ģimenes sistēmā ir pamāte vai patēvs. Šādos gadījumos var rasties spriedze, jo, no vienas puses, ģimenē ienākušajam jaunajam vecākam pret dzīvesbiedra bērniem ir atbildība, bet, no otras puses, jādomā, cik daudz un kuros brīžos attiecībās ar bērnu iesaistīties.

Ciemos pie Ingas un Andreja Šķesteriem. Viņu nu jau pieaugušajam dēlam Mārtiņam ir smagi attīstības traucējumi un tieši tas, ka Mārtiņam ir īpašas vajadzības, mainījis abu dzīvi. Mārtiņa citādība likusi Ingai un Andrejam no visas sirds cīnīties, lai bērni, tostarp viņu dēls, ar smagiem attīstības traucējumiem pieaugot varētu pamest mājas un uzsākt savu dzīvi.

Vai vīrietim kopā ar saviem bērniem publiskā infrastruktūrā ir tiesības justies vienlīdz ērti kā sievietei? Vai viņiem ir iespējas apmeklēt sporta centru, baseinu vai, piemēram, pārtīt mazuli lielveikala labierīcībās. Kā tas izskatās apkārtējā vidē un kur vēl ir rodama vieta izaugsmei, lai tētis kopā ar maziem bērniem varētu pavadīt ikdienu tikpat pilnvērtīgi kā mamma?

Nagu graušana, knibināšana un citi neiroloģiskie traucējumi bērniem: kā saprast, kad tā ir bērna īpatnība un kad jāsāk meklēt problēmas cēloņi un jāvēršas pie speciālista?

Vai un kā seksuālā un reproduktīvā dzīve turpinās arī pēc onkoloģisko saslimšanu izārstēšanas? Kādas iespējas kļūt par vecākiem pēc tam, kad ārstēšanā izmantota ķīmijtarepija?

Iveta Ozola-Cīrule ir reemigrācijas pētniece, savulaik kopā ar vīru Gustavu viņi pārcēlušies uz ārvalstīm jaunas, plašākas pasaules pieredzes meklējumos. Kovidlaikā Latvijā atgriezušies jau kā vecāki un šeit nesen sagaidījuši arī savu otro bērnu. Viņi teic, ka tagad ir sajūta – var nedaudz iesakņoties. Un tieši prombūtnes laikā viņi sākuši Latvijai svarīgos novembra datumos izjust un svinēt svētkus.

Tuvojoties Priekšlaikus dzimušo bērnu dienai, ko pasaulē atzīmē 17. novembrī, saruna par izaicinājumiem, ar ko mūsdienās saskaras ģimenes, kuru bērni dzimuši pirms laika. Runājam arī par to, kā mainījušās medicīnas iespējas, gaidot un sagaidot bērniņu priekšlaikus? Un ar ko jārēķinās šādu bērnu vecākiem?

Vai bērnu aprūpes pakalpojumi būtu vecākiem jāpiedāvā ātrāk un vai tiešām būtiski veicināt jauno vecāku pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū?

Izskanējis satraukums, ka šī gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos vismaz dziedātāju pulks būs uz pusi mazāks nekā bijis līdz šim. Vai šobrīd nav pāragri izteikt tik pesimistiskas prognozes, kāpēc dalībnieku skaits sarūk un vai ir pamats bažām, ka tādejādi dziesmu un deju svētku tradīcija izzūd? 

Tagad katram vidusskolēnam ir obligāti jāapgūst Valsts aizsardzības mācība. Kā skolēnu vērtē jau iegūto zināšanu lietderību un kā tiek sabalansēta mācību slodze: vai mācību stundu ir vairāk vai kādu priekšmetu jāmācās mazāk nekā līdz šim?

Dodamies ciemos pie tautas mīlētā aktiera Rūdolfa Plēpja. Kaut arī zaudējis redzi, viņš dzīvo viens pats savā dzīvoklītī pašā Rīgas centrā un ikdienu viņam palīdz izdzīvot aprūpētāja Iveta. Bet gaišie mirkļi ir tad, kad viņu apciemo paši tuvākie cilvēki vai arī nesenā iespēja atkal būt uz skatuves.

Nupat iznākusi jauna latviešu autores grāmata par mierpilnu bērnu audzināšanu. Tai pat laikā speciālisti norāda, ka vecāku stress, cenšoties bērniem dot labāko un visu izdarīt pareizi, sasniedz tik augstu līmeni, ka veselībai nodarītais kaitējums salīdzināms pat ar regulāru smēķēšanu. Vai un kā iespējama mierpilna bērnaudzināšana visādi satraucošos laikos?

Vecāku interese izaudzināt sevišķi apdāvinātus bērnus aizvien pieaug. Arī mēs, visa sabiedrība, ceram uz tiem, kas varētu palīdzēt strauji progresēt it visām jomām. Kāda ir situāciju ar neparasti talantīgu bērnu apzināšanu un agrīnu izglītošanu Latvijā. Vai tā ir tikai maksātspējīgo ģimeņu priekšrocība?

Tuvojoties Pasaules diabēta dienai, interesējamies, kāda ir šīs saslimšanas izplatība Latvijā bērnu un jaunu cilvēku vidū, kā samazināt riskus kļūt par diabēta slimnieku. Tāpat interesējamies par nesen izveidotu tīmekļa vietni, ko radījušas divas diabēta aprūpes māsas, lai palīdzētu diabēta pacientu vecākiem.

Teju aprit divi gadi, kopš pasaule iepazina mākslīgā intelekta rīkus. Kāda ir mākslīgā intelekta līdzšinējā ietekme uz izglītības vidi un procesu? Kas par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām jāzina un jāsaprot vecākiem un skolotājiem? Vai un kā mākslīgā intelekta rīkus šodienas skolā pielieto skolēni?

Latvijas Radio jubilejas noskaņās dodamies piedzīvojumā kopā ar kolēģu ģimenēm. Kopā ar Laura Zvejnieka un Diānas Pulles ģimenēm ejam bezceļa pārgājienā un pie viena uzzināsim, kā no bariņa jaunu kolēģu gadu gaitā izaugusi draugu un ģimeņu kopiena, kas kopā strādā, atpūšas un audzina nu jau kuplu bērnu pulciņu.

Veļu laika noskaņās interesējamies, kā bērnam iemācīt cieņu pret mūsu pašu senču tradīcijām un kā jēgpilni nosvinēt aizgūtos Halovīna svētkus, sabalansējot patērnieciskumu - saldumu un citu iegādāto mantu apjomu, un reizē izbaudot maskošanās prieku?