Lai gan Rīgā un Latvija ilgstoši ir bijis Baltijas centrs, pēdējos gados aizvien vairāk esam sākuši iepalikt no kaimiņiem. Tomēr nebūt nav tā, ka viss ir slikti, piemēram, “airBaltic” ir reģionā svarīgs uzņēmums, kas varētu kļūt vēl lielāks, kad startēs biržā. Par to un savām investīcijām raidījumā stāstīja Klāvs Vasks, uzņēmējs un “airBaltic” un “Tet” padomes priekšsēdētājs.

Gads finanšu pasaulē iesācies labi. Amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumi vērtībā aug griezdamies, un arī citos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, neskatoties uz to, ka monetāro uzraugu noteiktās procentu likmes ir gana augtas. Par to, vai pozitīvais noskaņojums saglabāsies, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Latviešiem patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, dažos aspektos esam priekšā, bet citur atpaliekam. Viena no nozarēm, kur "lēnie" kaimiņi ir krietni priekšā, ir savas naudas saprātīga apsaimniekošana. Igauņi ir naskākie investori Baltijā un, lai arī nav būtiski bagātāki par latviešiem, rūpējoties par savu nākotni un valsts ekonomiku, labprāt iegādājas akcijas un citus finanšu instrumentus. Viens no cilvēkiem, kas šo kultūru gadiem kopis, ir grāmatu autors un finanšu eksperts Jāks Rosāre....

Ilgtspējas standarti (ESG) iepriekš visbiežāk tika asociēti ar zaļo dzīvesveidu un dzimumu līdztiesības jautājumiem, taču izrādās, ka iepriekš kritizētā un nopeltā aizsardzības industrija, nemaz varbūt nav tik slikta. Vismaz investoru acīs. Par to vai akadēmiskās zināšanas palīdz investīciju pasaulē un kā tad šaujamie “kļuva ilgstpējīgi”, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta investīciju uzņēmuma “Alphinox” partnere, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore un finanšu izglītības...

“Kādam ir dārzs, kādam ir rokdarbi, bet kas paliek man?” saka Inga Bolukemini, atbildot uzjautājumu, kā nokļuvusi līdz tam, ka paralēli darbam bankā izglīto cilvēkus par finanšu pasaules pamatiem platformā “Instagram”. Viņa saka, ka bieži vien problēma uzkrāt un uzlabot savu dzīvi slēpjas nevis faktā, ka nav naudas, bet tajā, ka nauda tiek izlietota nepareizi. Par to, kā pārvaldīt savas finanses pareizi, viņa stāstīja “Nākotnes kapitālā”.

Pērn gan eksperti, gan finanšu tirgi bija pārliecināti, ka jau 2024. gada pavasarī procentu likmes gan ASV, gan ES kritīsies. Gadu mijā pārliecība zuda, bet lielākie akciju tirgi turpināja augt. Nu, kā saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ne tikai bankas neplāno ar to steigties, bet arī izskan jautājums, vai vispār tuvākajā laikā tas darāms. Par to un citiem jautājumiem viņš stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls".

Latvijas pensiju fondu nauda vairumā aizplūst uz ārzemēm, jo, kā norāda “Citadeles” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” vadītājs Kārlis Purgailis, Baltijā faktiski nav, kur ieguldīt. Gan tādēļ, lai nauda “nesēdētu” kontos, gan tādēļ, lai mūsu nauda strādātu Latvijas ekonomikas labā, nepieciešami jauni uzņēmumi biržās. Vienlaikus nepieciešama arī lielāka interese no sabiedrības puses par ieguldījumiem. Dati rāda, ka lēnām tas notiek.

Nekustamais īpašums var kalpot kā investīciju objekts – var ieguldīt tiešā veidā, nopērkot to, vai izmantojot platformas, kas tad aizdod naudu būvniekiem. Par to, ko šogad sola nekustamā īpašuma tirgus, vai ir vērts pirkt dzīvokli tagad vai pagaidīt, un par to, cik naudas vajag, lai izveidotu reālistisku nekustamā īpašuma portfeli, stāsta kopfinansējuma platformas “EstateGuru” Latvijā vadītājs Aleksandrs Mežapuķe.

Lai arī blokķēdes tehnoloģija un kriptovalūtas šobrīd vairāk saistās ar riskantiem ieguldījumiem, te ir arī daudz iespēju jaunuzņēmumiem un dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš skaidro, ka mūsu valsts, pateicoties labvēlīgai attieksmei no uzraugu puses, kļūst par pievilcīgu vietu, kur veidot “web3” tehnoloģiju uzņēmumus.

Ilgtspējīgi (ESG) ieguldījumi pirms pāris gadiem bija “modes vārds”, Eiropai un ASV uzņemot zaļo kursu, “labajos uzņēmumos” ieplūda milzu naudas summas. Tomēr karš Ukrainā, inflācija un citas globālās likstas rūpes par planētu un cilvēkiem šķietami nostūma otrajā plānā. Bet ko tas nozīmē investoriem, vai vērts savu naudu ieguldīt “zaļajos” un visādi citādi labajos uzņēmumos, vai tomēr labāk pirkt ieroču, naftas un seksa nozares akcijas? Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB...

Lai gan vēsturiski Baltijas tirgi ir auguši pat straujāk nekā lielākie un aktīvākie pasaules indeksi, kā norāda “Capitalia” vadītājs Juris Grišins, pagājušais gads bija izņēmums. Pat tie daži IPO, kas notika, radījuši samocītības sajūtu.

Investēt gudri nozīmē arī regulāri izvērtēt, vai izvēlētās akcijas un citi instrumenti nes plānoto peļņu un darbojas, kā gaidīts. Gudram investoram ne tikai jāzina, kad paturēt akcijas, bet arī – kad tās pārdot. “Nākotnes kapitāla” vadītājs Konstantīns Kuzikovs stāsta, kā, izmantojot publiski pieejamo informāciju, “ChatGPT” un nedaudz laika, viņš izplānoja savu portfeli 2024. gadam.

Lai gan 2023. gada sākums finanšu tirgos bija drūms, uz gada beigām, inflācijai rūkot, naudas pasaule atdzīvojās, lielo kompāniju akciju vērtība kāpa un kriptovalūtu segments atžirga, un attiecīgi arī visi trīs “Nākotnes kapitāla” portfeļi, sākoties 2024. gadam, rāda krietni priecīgāku ainu nekā pirms gada.

Ieguldīt ir vērts uzņēmumos, kurus tu saproti, vai kuru produktus pats izmanto, uzskata bijušais "Printful" vadītājs, uzņēmējs Dāvis Siksnāns. Viņš stāsta, ka tā kā strādā ar tehnoloģijām arī savu portfeli izvēlas veidot tieši no šī sektora piedāvājuma. Tomēr atzīst, ka ir gadījies arī, kad kāja nedaudz paslīd, pieļaut kļūdas.

Kristāla bumbas un spējas paredzēt finanšu tirgu nākotni nav nevienam. Pat par Omahas orākulu sauktajam Vorenam Bafetam nav šādu spēju. Pamatā veiksmīgākie investori paļaujas uz diversifikāciju un ilgtermiņa plāniem. Tomēr ir tendences un jautājumi, par kuriem katram investoram, pirms pārkāpt nākamā gada slieksni, padomāt. Par 2023. gada notikumiem un nākamā gada tendencēm “Nākotnes kapitāls” sarunājas ar “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītāju Andri Lāriņu.  

Latvijas “fintech” veiksmes stāsts “Mintos”, kas, pēc dažiem avotiem, veido pat pusi no visa P2P tirgus Eiropā, vēlas kļūt ne tikai par platformu, caur kuru plūst aizdevumi nebanku kreditētājiem, bet vienu pieturu plaša un droša portfeļa izveidei. Uzņēmuma vadītājs un viens no dibinātājiem Mārtiņš Šulte raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja par jaunajām iespējām iegādāties obligācijas un ETF.

Lai arī ieguldījumi zeltā ar savu vidējo atdevi bieži vien nevar spēkoties ar ienesīgākajām akcijām vai spekulatīvajām kriptovalūtām, dārgmetāls, kā uzskata investors un “Tavex Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko, ir ieguldījums nākotnē un drošībā. Viņš iesaka katram prātīgam investoram apsvērt ieguldījumus zeltā.

Vidējais investors Latvijā ir vīrietis ap 47 gadiem. Lai gan sieviešu investoru skaits pieaug, vīrieši tomēr vidēji iegulda vairāk. Viņi arī uzņemas lielākus riskus. Sievietes ir daudz aktīvākas, ieguldot termiņdepozītos un citās drošākās investīcijās, kamēr vīrieši izvēlas riskēt. Par vidējo Latvijas investoru un viņa paradumiem raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” ekspertes Agnese Kronberga un Elza Rudzīte.

Ja agrāk kopfinansējuma platformas (P2P) līdzi nesa virkni dažādu risku, tad kopš šim sektoram tiek izsniegtas licences, to pat, ja salīdzina ar akcijām, var uzskatīt par drošāku ieguldījumu, saka nozares eksperts un videospēļu finansēšanas servisa "Triple Dragon" pārstāvis Jozua Laudams.

Latvija valsts kapitāla tirgus sektorā iespaidīgi atpaliek no kaimiņiem, un šobrīd, kā uzskata “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs, mūsu valstij vairs nav iespējas izvēlēties – šis ir pēdējais brīdis, kad virzīt kapitālsabiedrības biržā. Savukārt saistībā ar “airBaltic”, kapitālsabiedrību, kas plāno nākamgad doties publiskajā tirgū, viņam ir “divējādas emocijas”.

Lai arī Latvijas kapitāla tirgus ir snauduļojošs, joma, kur latvieši apsteidz daudzas Eiropas valstis, ir “fintech”, tieši P2P uzņēmumu jomā. Mūsu valstī ir veidojušies vairāki starptautiskie spēlētāji, un nule darbu sākusī platforma “Nectaro” cer ierindoties starp tiem. “Nākotnes kapitāls” sarunājās ar jaunās platformas vadītāju Sigitu Kotleri.

Pēdējie dati liecina, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem deviņos mēnešos izkrāpti teju 8 miljoni eiro, un nekas neliecina, ka tendence varētu sarukt. Potenciāli tā varētu pat pieaugt, jo, kā “Nākotnes kapitālā” stāstīja SEB Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, ja agrāk viens no signāliem, ka zvana krāpnieks, bija valsts valodas neprasme, tad tagad viņi ir “apguvuši” arī latviešu valodu.

Akciju tirgus ir nestabils, un vienmēr jāatceras, ka uzņēmums, kurā ieguldīta nauda, var pieredzēt dažādas problēmas un dažkārt tā akciju vērtība var krist, pat ja ir labi finanšu rādītāji. Šie ieguldījumi nāk ar risku. Ko darīt, ja negribas riskēt? Starp dažādiem pieejamiem rīkiem ar ļoti mazu risku un pieklājīgām procentu likmēm šobrīd izceļas Latvijas valsts krājobligācijas un komercbanku piedāvātie termiņdepozīti. "Nākotnes kapitāls" cenšas saprast, kur labāk ieguldīt.

Lai gan augstās procentu likmes, inflācija un visas globālās likstas finanšu tirgus ir sabiedējušas un globāli pieredzēts kritums jaunu uzņēmumu debijā biržā, Latvijas olu ražotāja “APF Holdings” vadītājs Jurijs Adamovičs saka, ka nav tāda pareizā brīža, kad startēt biržā. Viņš tic, ka viņa uzņēmuma nule sāktais sākotnējais akciju piedāvājums būs veiksmīgs. “Nākotnes kapitāls” iztaujā šī gada vienīgo Latvijas sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) izteicēju.

Lai gan digitālo bilžu un video NFT tirgus vismaz daļēji ir pieklusis, tas nebūt nav tik slikti, jo paver durvis nākamajai, nu jau lietderīgākai, NFT paaudzei – sertifikātiem, kas apliecina luksusa preču īstumu, un veidiem, kā pārdot un aizdot zīmolus. Par to un digitālo ieguldījumu nākotni stāstīja uzņēmēja un lektore Janīna Vinklere.