Latvijas kafijas grauzdēšanas un tirdzniecības uzņēmums "Kalve Coffee", kas novembrī uzsāka savu debiju akciju tirgū, lepojas ar faktu, ka spēj atbildēt par katru posmu kafijas pupiņas dzīvē. Sākot no Brazīlijas, kur tās aug, līdz Rīgas kafejnīcai, kur pārvērstas karstā dzērienā tiek pasniegtas latviešiem. Uzņēmuma vadītājs un līdzdibinātājs Gatis Zēmanis raidījumā "Nākotnes kapitāls" skaidroja par uzņēmuma plāniem, vērtībām un iemesliem, kāpēc nolemts doties uz biržu.

"Spekulatīvā puse ir ļoti publiska un es arī to neslēpju," saka finanšu tehnoloģiju (fintech) nozarē strādājošais Roberts Bite, kurš pats sauc sevi par investoru, bet draugi teiktu, ka viņš ir spekulants, jo par to viņš plašāk stāsta ar sociālajos medijos. Tomēr tā esot tikai maza daļa no ieguldījumiem, lielākā daļa ir nolikta ilgtermiņam. Par to, kad un kāpēc spekulēšana sāka laupīt dzīvesprieku un savu stratēģiju viņš stāstīja vairāk raidījumā.

Pēdējie pieci gadi pasaulē aizvadīti konstantā nepatīkamu pārsteigumu mutulī – pandēmija, karš, inflācija, procentu likmju kāpumi un mazākas ar to saistītas ķibeles. Baltijas finanšu vērotāji atzīst, ka tas viss atstājis nospiedumu. Tomēr, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" iezīmēja eksperti no visām trim valstīm, viss nav tik slikti. Lai gan "MSCI World" indeksā esat turpat, kur augsta riska valstis, piemēram, Šrilanka, spožā nākotne ir iespējama. Raidījums notiek angļu valodā.

Pensijas krājas ASV. Ja, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr nav skaidrs, kāpēc amerikāņu izvēle vēlēšanās ir svarīga, vērts atgādināt, ka vismaz daļa no Latvijas pensiju uzkrājumiem ir ieguldīta tieši ASV tirgos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Turklāt tas, kurš būs Baltā nama saimnieks, var ietekmēt arī to, cik daudz ārvalstu investīciju ieplūdīs pie mums un kaimiņiem.

Daļai strādājošo pensijas jautājums ir vienaldzīgs, jo, kā liecina bankas "Citadele" aptauja, apmēram 10% nemaz netic, ka tādu saņems. Savukārt citus ir samulsinājusi valdības vēlme reformēt to, cik naudas aiziet pensiju 2. līmenī. Par to un kopējo situāciju pensiju pārvaldīšanā raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "CBL Asset Management" vadītājs Kārlis Purgailis.

Ieguldīja un aizmirsa. Pēc desmit gadiem, kad apskatījās, kas ir sakrājies, atklājās patīkams pārsteigums, kas tad arī komunikācijas aģentūras "Olsen + Partners" partneri un komunikācijas eksperti Olgu Kazaku padarīja par investori, kura ne tikai pati iegulda, bet arī cenšas izglītot savu meitu, lai tā pēc iespējas ātrāk saskatītu "salikto procentu maģiju". Par savu pieredzi un savu skatījumu uz naudu viņa stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls". 

Latvija savā ziņā ir uzskatāma par aizdevumu platformu sektora pionieri, šeit tapuši vairāki nu jau starptautiski zināmi uzņēmumi. Taču pēdējos gados, šķiet, to skaits ir strauji audzis, tāpēc "Nākotnes kapitālam" radās jautājums – vai konkurence ir laba vai slikta un kuru platformu tad no visām investoriem vajadzētu izvēlēties? Par to raidījumā stāstīja "Twino", "Capitalia" un "Nectaro" vadītāji.  

Baltijas biržu gan karš Ukrainā, gan ekonomiskie apstākļi ir pamatīgi paplosījuši, akciju cenas kritušās, investori, kas pēdējos gados iegādājušies akcijas sākotnējos piedāvājumos, šobrīd ir mīnusos. Raidījums "Nākotnes kapitāls" pētīja, vai tiešām ir tik slikti, kā šķiet, un īpašu uzmanību pievērsa uzņēmumiem, kas ir iekļauti "Nākotnes kapitāla" portfeļos, apskatot to akciju cenas, biznesa rādītājus un analītiķu secinājumus.

"Visvairāk kaitina demagoģija, kas nāk no cilvēku puses, kuriem vajadzētu zināt labāk," par ieplānotajām izmaiņām proporcijā starp iemaksām 1. un 2. pensiju līmenī saka finanšu pratības eksperts Toms Kreicbergs. Viņš, tāpat kā "SEB bankas" pārstāvis Jānis Rozenfelds, raidījumā "Nākotnes kapitāls" kritizēja valdības plānus, iezīmējot loģikas kļūdas, ko politiķi pieļauj.

Varētu būt viens no lielākajiem vietējiem IPO, kāds bijis pēdējā laikā, par septembra beigās paredzēto startu Rīgas un Frankfurtes biržās saka "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics. Viņš uzskata, ka uzņēmumam būs vieglāk pārliecināt starptautiskos investorus, jo liela daļa biznesa operāciju ir ārpus Baltijas, kur pēdējos gados ārvalstu naudas plūsma ir mazāka, ārzemniekiem baidoties par Krievijas uzsākto karadarbību reģionā.

Neskatoties uz to, ka vairums Rīgas biržā kotēto uzņēmumu ir savas nozares līderi, kas ikgadu uzrāda stabilus finanšu rezultātus un regulāri demonstrē izaugsmi, vietējo investoru naudiņa to akcijās neplūst. Akciju cenas tikai krīt un krīt jau vairāk nekā gadu. Vai un kā pārliecināt vietējos ieguldīt pašmāju līderos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda "Virši-A", "Indexo" un "DelfinGroup" vadītāji.

Ārvalstu investoru nauda Baltijas akciju tirgū nekad nav strauji plūdusi, jo tirgus ir mazs, bet šobrīd tā ir pavisam apstājusies, neskatoties "Covid-19" laikā pieredzēto izaugsmi, kas apsteidza pasaules lielākos indeksus. "Investoru kluba" vadītājs Kaspars Peisenieks stāsta, ka tas saistīts ģeopolitiku, bet vietējā nauda plūst uz ārzemēm, jo igauņi ir "apdedzinājušies".

Lai gan augusta sākumā dažas dienas tiešām varēja šķist, ka ir pienācis jau sen paredzētais burbuļa sprādziens finanšu sektorā, tas ātri beidzās. Vien pāris dienas vēlāk akciju vērtība atkal kāpa un tuvojās dažādiem rekordiem. Par to, vai tendence rudenī turpināsies un Baltijā situācija uzlabosies, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta SEB pārstāvis Oļegs Andrejevs.

Tas, ka gāzes cenas tagad ir kritušās, parastajam cilvēkam Latvijā neko daudz nenozīmē, jo šobrīd viņam nevajag sildīties, raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidroja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, runājot par to, kāpēc gan ASV, gan Eiropā makroekonomikas kopumā pozitīvie rādītāji ne vienmēr atspoguļojas cilvēku sajūtās.

Akcijas, obligācijas, aizdevumi un kriptovalūtas. Visi šie četri ir finanšu instrumenti, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) acīs katrs no tiem ir mazliet citādāks, tātad attiecīgi arī investoram, kas izvēlās tos izmantot, jāņem vērā, ka nodokļu nomaksas kārtība var atšķirties. Lai skaidrotu, kādas ir šis nianses raidījumā “Nākotnes kapitāls” viesojās VID inspektores.

Ja kādreiz akciju iegādes process bija smagnējs un prasīja gan zināšanas, gan zināmu piepūli un pārsvarā ieguldīja profesionāļi, mūsdienu tehnoloģijas ir pavērušas durvis simtiem tūkstošu amatieru. Vai tas ietekmē tirgu? Vai amatieri, kuriem nav zināšanu un emocionālās noturības svārsta finanšu pasauli? To “Nākotnes kapitālā” stāstīja “Swedbank” Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.

Daudzos investoros interesi raisījuši ASV finanšu milžu izveidotie “Bitcoin ETF”. Eiropiešiem tādi nav pieejami, bet, kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, ir dažas citas iespējas, ko investori var apsvērt.

Rocība aug straujāk par zināšanām, taču arī tās esot sākušas augt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "Swedbank" Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja Astra Šepa. Proti, bankas dati liecina, ka četru gadu laikā dubultojies vērtspapīros ieguldošo skaits, turklāt šogad pirmo reizi starp bagātākajiem bankas klientiem akcijas un fondi popularitātē apsteiguši nekustamo īpašumu.

Ja uzņēmumam neveicas, obligāciju emisija un pēc tam refinansēšana caur nākamajām emisijām ir riskanta, jo rada sava veida finanšu piramīdu. Taču, ja klājas labi, obligāciju emisija ir lieliska iespēja gan augt, gan padarīt sevi redzamāku, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta uzņēmumu “Grenardi Group” un “Storent Holding” pārstāvji.

Finanšu pakalpojumu lietotne “Revolut” nepasargās nodokļu nemaksātājus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kaut savulaik šāda reputācija tai bija. “Revolut” Lietuvā reģistrētās bankas izpilddirektora vietnieks un “Revolut Holdings Europe” padomes loceklis Andrjus Bičeika “Delfi Bizness” raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, ka arī investoriem, kas guvuši peļņu lietotnē, nodokļi ir jāmaksā. Raidījums notiek angļu valodā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju kotēšana biržā ir plaši apspriesta, taču pirms par to vispār var sākt nopietni domāt, uzņēmumam ir jāatrod 200 miljoni eiro, lai atdotu pirms pieciem gadiem saņemto naudu no investoriem. Publiski izskanējušie komentāri un Saeimas lēmums ļaut ieguldīt valsts naudu tās kontrolētu uzņēmumu izlaistās obligācijās liecina, ka valsts gatava atbalstīt aviokompāniju tās obligāciju refinansēšanā. Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss raidījumā...

Vai ieguldīt ir grūti un prasa daudz laika? Vai peļņu nodrošina rūpīga aktīvu atlase un stundām ilga izpēte? “Nākotnes kapitāla” eksperimenta pirmais gads liecina par pretējo. Gada laikā automatizētās investīcijas ir izgriezušas pogas akciju atlasei.  

Latvijas iedzīvotāju kontos “slinko”, kā aprēķinājusi Latvijas Banka (LB), apmēram astoņi miljardi eiro. Nauda, ko, piemēram, ja būtu aktīvāks vietējais kapitāla tirgus, varētu ieguldīt mūsu pašmāju uzņēmumu izaugsmē. Taču te ir jautājums: kā tad iekustināt šos tirgus? Par to “Nākotnes kapitālā” stāstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Akciju tirgiem Latvijā neklājas labi un tuvākajos gados, ja valdība steigšus nerīkosies, arī neklāsies, uzskata "Luminor" bankas Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Taču, ja ne gaisma tuneļa galā, tas spoža spuldzītes tunelī ir veiksmīgās obligāciju emisijas, ko novērtē un kam uzticas arī vietējie investori.