Māra Poļakova ir ne tikai izcila, bet arī ļoti ražīga tulkotāja – pēdējo divdesmit gadu laikā izdotas teju simts viņas tulkotas grāmatas no angļu, krievu, vācu, ukraiņu valodas un ivrita; citu starpā gribas izcelt viņas latviski pārceltos O. Henrija, Kurta Vonnegūta, Terija Pračeta, Dāvida Grosmana, Etgara Kereta, Levana Beridzes un Serhija Žadana darbus. 2010. gadā viņa saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu un vēl vairākkārt tai nominēta. Taču šogad Māra līdzās darbam ar grāmatām ir nepagurstoši tulkojusi reportāžas, rakstus, intervijas un runas no ukraiņu valodas, sekojot līdzi visam notiekošajam ar dedzību un empātiju, kādu gadās sastapt reti. Šajā sarunā tas labi dzirdams viņas teiktajā par Ukrainu, Žadana intonāciju, valodām un acīm, kas krieviski nelasa.