Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,3 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk par plānoto, pavēstījusi Finanšu ministrija. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi bijuši par 109 miljoniem eiro vai 3,4% lielāki nekā pērn pirmajos trijos mēnešos. Nodokļu ieņēmumi pildās gana labi un panikai nav pamata, uzskata Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti, paredzot ekonomikas attīstību gada otrajā pusē.

Par hipotekāro kredītu pārfinansēšanu interese pagaidām nav ļoti liela, jo daudzi kredītņēmēji šogad saņem kompensācijas par EURIBOR pieaugumu

Saeima dod zaļo gaismu valsts iecerei iegādāties "airBaltic" obligācijas līdz 136 miljonu eiro vērtībā

Izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģeneraldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Lai gan oficiāli sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu sākušās vēl nav un Eiropas Komisija ar savu budžeta priekšlikumu klajā nāks pēc gada, tomēr viedokļi par to, kādam tam vajadzētu būt, jau sāk izskanēt. Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā un citus ar drošību saistītus izaicinājumus, atklāts ir jautājums, vai Eiropas līderi būs gatavi aizsardzību noteikt kā prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, atvēlēt tam finansējumu?

1. maijā Latvijā tiek atzīmēti Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām. Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi.

Lai kā negribētos runāt, ka kaimiņiem – Lietuvai vai Igaunijai vai pat abām – kaut kas izdevies labāk nekā Latvijai, reizēm tas ir neizbēgami. Arī, runājot par vēja enerģiju, ikgadējā konferencē „Windworks” nepamet sajūta, ka Latvija, vismaz šobrīd šajā jomā atpaliek.

Runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies. 

Kā liecina “Kredītinformācijas biroja” jaunākais pētījums, Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk aizņemties finanšu līdzekļus gan pie nebanku kreditētājiem, gan komercbankās. Saglabājas tendence, ka pie nebanku kreditētājiem aizņemas vairāk, bet mazākas summas un uz īsāku periodu, savukārt, komercbankās aizņemas lielākas summas ar garāku atmaksas termiņu. Populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte un kredītlīnija, seko patēriņa kredīti un nomaksa.

Ciemojamies pie tēva un dēla – Andra un Ivara Cīruļiem – Tukuma novada Engures pagasta Bērzciemā. Abi ir piekrastes zvejnieki, tāpat kā viņu senči, un zvejo zivis gan jūras piekrastē, gan Engures ezerā.

Turpinām raidījumu ciklu “Latvija var!” ar Latvijas jaunuzņēmumiem, kuri radušies, sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, ko angliski mēdz dēvēt par deep-tech. Ciemos Reinis Spunde, "Catalyco", un Aija Hermane-Sabule, "Watchbuilt".

Latvijas iedzīvotāju iecienīts galamērķis joprojām ir Ēģipte, uz Tuvo Austrumu valstīm organizēti ceļojumi nenotiek jau kopš pērnā gada rudens

Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses.

Saeimas iesniegumu komisijas darbakārtībā šodien būs vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīta prasība atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli. Pašlaik pensijām no piecsimtpirmā eiro tiek rēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, atņemot piekto daļu un vairāk no pensijas virs piecsimt eiro. Pensionāri gan pauž, ka būtu gatavi piekāpties, ja nodokli nepiemērotu pensijām vismaz minimālās algas apmērā. Politiķi nav noraidoši.

Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu.

Raidījumā runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.

Nekustamo īpašuma tirgū lielākais darījumus skaits notiek ar sērijveida dzīvokļiem, Euribor augsto likmju dēļ samazinājusies interese par jaunajiem projektiem

Vakar, 11. aprīlī, noslēdzās gadskārtējā Rīgas Modes nedēļa. Viens no galvenajiem pasākuma tematiem bija ilgtspējība modes industrijā. Modes dizaineri prezentēja kolekcijas, kas veidotas no videi draudzīgiem materiāliem, notika arī diskusijās par atbildīgu patēriņu. Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc bez eksporta modes uzņēmumi izdzīvot nevar. Līdz šim liels atbalsts bija Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas dalībai starptautiskās izstādes. Šogad LIAA prioritāte ir...

Kas nosaka to, ka kāds spēj būt darba ņēmējs, bet cits var nodrošināt sevi un vēl dot darbu citiem. Kā jaunos cilvēkos veicināt uzņēmēja spējas un kādas tendences valda jauniešu biznesa ideju sacensībās?

Rīgā ekskluzīvo ēku Kronvalda parkā pie Pilsētas kanāla Rīgas Brīvostas pārvalde taisās pārdot. Tāds plāns aprakstīts nekustamo īpašumu kompānijas prezentācijā, kas nonākusi Latvijas Radio rīcībā. Brīvostas pārvaldē to apstiprināja, norādot, ka lēmumu pieņēmuši ģeopolitiskās situācijas dēļ. Kāds varētu būt ēkas liktenis un par cik ēku, kuras kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro, varētu pārdot? 

Jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijā nodarbinātajiem viesstrādniekiem darba devēji var maksāt vidējo samaksu nozarē, nevis valstī, kā tas bija pirms tam. Valdības janvāra izskaņā pieņemto lēmumu darba devēji vērtē atzinīgi, tomēr atzīst, ka jūtamu efektu varēs sajust tuvākajos pavasara un vasaras mēnešos, kad ierasts viesstrādnieku darba rokas piesaista vairāk, it īpaši viesmīlības, ēdināšanas un būvniecības jomās.

Problēmas ar bruņojuma sagādāšanu Ukrainai arī Eiropas Savienībai likušas domāt par savas militārās industrijas stiprināšanu. Kā ar to sokas Latvijai un kādas ir attīstības iespējas?

Iedzīvotāji vēlas vairāk vietējo produktu veikalos. Arī uzcenojums pārtikai esot par augstu. Lai panāktu zemāku uzcenojumu vietējiem produktiem, Zemkopības ministrija grib mainīt likumu, ieviešot tā saucamo nulto kilometru.

Valdības 2022. gadā pieņemtā norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.